80 gadi kopš Otrā pasaules kara beigām – svarīgi zināt

1939. gada 23. augustā Padomju Savienība un nacistiskā Vācija parakstīja tā saucamo Molotova-Ribentropa paktu, ko papildināja slepenie protokoli. Tas pavēra ceļu turpmākai agresijai Eiropā.

1940. gada vasarā Padomju Savienība okupēja, anektēja un inkorporēja PSRS sastāvā Baltijas valstis - Latviju, Igauniju un Lietuvu. Okupācijas režīms īstenoja plašas represijas un iedzīvotāju deportācijas.

Pēc dažām dienām, 8. maijā, atzīmēsim uzvaru pār 20. gadsimta nacismu.

Ticam Ukrainas uzvarai pār 21. gadsimta agresoru - PSRS tiesību un pienākumu pārmantotāju Krieviju.

Mainoties laikam, ir lietas, kas nedrīkst mainīties - agresors ir jāaptur un tam ir jāsaņem sods.

Foto: Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas 1939. gada 23. augustā. Autors nezināms.

Nacistiskās Vācijas kapitulācija 1945. gada 8. maijā nenesa kara beigas Latvijai, Igaunijai un Lietuvai. Padomju Savienība atkārtoti okupēja Baltijas valstis. Tās palika aiz “dzelzs priekškara” piecas turpmākās desmitgades.

ASV valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Samnera Velsa deklarācija 1940. gada 27. jūlijā nostiprināja Baltijas valstu inkorporācijas Padomju Savienībā neatzīšanas politiku līdz pat Baltijas valstu neatkarības atjaunošanai 1990. gadā.

Arī šodien īstenojam neatzīšanas politiku attiecībā uz Krievijas īstenoto Ukrainas teritoriju prettiesisko aneksiju.

Krima, Donecka, Luhanska, Hersona, Zaporižja - tā ir Ukraina.

Avots: ASV Nacionālais arhīvs (kopija no: Hiden, John; Vahur Made, David J. Smith (2008). The Baltic question during the Cold War. Routledge. pp. 209)

Otrais pasaules karš bija lielākais globāla mēroga militārais konflikts cilvēces vēsturē: no 1939. gada 1. septembra līdz 1945. gada 2. septembrim gāja bojā 55–60 miljoni, no kuriem vairāk nekā puse bija civiliedzīvotāji.

Latvijā zaudēja ap vienu ceturto daļu iedzīvotāju jeb 400-500 tūkstošus, to starpā bojāgājušie, deportētie, kā arī tie, kuri devās trimdā.

Beidzoties karam, Starptautiskais kara tribunāls Nirnbergā nodrošināja nacistiskās Vācijas līderu saukšanu pie atbildības par noziegumiem pret mieru un cilvēci. 1946. gada janvārī tika izveidots arī Starptautiskais Tālo Austrumu Militārais tribunāls jeb Tokijas tribunāls.

Nirnbergas process bija svarīgs pagrieziena punkts starptautisko tiesību attīstībā - tas radīja juridisku precedentu: pirmo reizi notika tiesas process par agresiju un noziegumiem pret cilvēci. Tika atzīts, ka pavēļu pildīšana neatbrīvo cilvēku no personīgas atbildības par veiktajiem noziegumiem.

Nirnbergas process deva ieguldījumu ilgstoša miera nodrošināšanai Eiropā. Ilgstošs miers nav iespējams, ja agresors nenes pilnu atbildību par pastrādātajiem noziegumiem.  Šis princips darbojas arī šodien, kad Krievija īsteno agresiju un kara noziegumus pret Ukrainu. Tādēļ Latvija aktīvi iesaistās starptautiskajos centienos izveidot Īpašo tribunālu agresijas noziegumam pret Ukrainu.

Aprit 80 gadi kopš Otrā pasaules kara beigām. Mēs pieminam bojāgājušos un godinām tos, kuri cīnījās.

Latvija, Igaunija un Lietuva šo karu neuzsāka un kā valstis tajā neiesaistījās. Mūsu valstis pārdzīvoja trīs okupācijas periodus un ar Eiropas un transatlantisko sabiedroto atbalstu uzvarēja un atguva neatkarību.

Šodien stingri stāvam demokrātijas sardzē, iestājamies par ANO Statūtu principiem un esam kopā ar Ukrainu tās cīņā pret agresoru.

Pirms 75 gadiem līdz ar Robēra Šūmana deklarāciju aizsākās Eiropas projekts, kas tika būvēts uz miera, demokrātijas un sadarbības principiem.

Latvija ir šī projekta pārliecināta dalībniece jau vairāk nekā 20 gadus. Šodienas izaicinājumi mieram un brīvībai Eiropā ir nopietnākie kopš Eiropas projekta pirmsākumiem, un Eiropas vienotība, spēks un izlēmība ir atslēga to risinājumam. 

Ne katrs atsevišķi, bet kopā stāvēsim par savām vērtībām un drošību, un tad mēs esam spēks!